
August 9, 2026
“Late Post”
𝐎𝐞-𝐂𝐮𝐬𝐬𝐞, 23 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Diretora Centro de Edukasaun no Informasaun Ambiental (CEIA) ho Komisaun Nivel Nasional no Komisaun Koordenasaun Lokál hala'o reuniaun no primeira visita ofisiál, preparasaun inisiál ba IX Kongresu Internasionál ba Edukasaun Ambientál husi Komunidade País Lian Portugés (CPLP), ne'ebé sei realiza iha Fulan Jullu Tinan 2027 iha RAEOA Oecusse.
Vizita ne’e husi Dr. Joaquim Ramos Pinto Prezidente Rede Luso Reprezenta Komité Koordenasaun Internasionál, Presidente Komisaun Organizador IX Kongresu Internasionál Edukasaun Ambientál CPLP, Akompaña husi Presidente ATTL.IP Sr. Virgílio Smith, nudar Koordenador Nasional no Diretora Centro Edukasaun no Informasaun Ambiental CEIA Sra. Elisa Luisa Santa Pereira, nudar Ponto Fokal, estrutura lokal Komisaun Diretiva tomak hodi Observa direita ba fatin Kongresu nian no Espasu ba Aktividade Paralela sira Hanesan, Visita fatin aktividade kultural sira, Visita ba hotel no restaurante sira ba organizasaun no akollimentu ba konvidadu sira, Visita ba Organizasaun no Projetu Lokál sira iha Rejiaun ba Programasaun Kongresu nian.
Fatin sira ne'ebé Vizita Mak hanesan:
Vizita Projetu apoiu husi UNDP hamutuk ho Arte Moris. Projetu ne'e envolve joven no artista lokál sira.
Vizita Monumentu Lifau.
Tasi-ibun Pante Macassar no Lifau - Natureza no Lazer Komunitaria
Vizita Tasi-ibun naruk ne'ebé haleu tasi ben no observasaun paisajen. Fatin ne'e importante ba programa turizmu natureza, kampaña limpeza tasi-ibun no edukasaun ambientál.
Vizita Fatin Via Sacra Lifau - Natureza, Espiritualidade no Haleu Dalan perigrinasaun husi Lifau
Vizita Fatu-Suba - Patrimóniu, Miradouro no Espiritualidade Foho besik Pante Macassar
Vizita Grupu teselagem tais / artesanatu lokál- Projetu Komunitaria, Feto no Ekonomia Lokál Oe-Cusse ne'e importante ba tema hanesan preservasaun kulturál, rendimentu feto nian, ekonomia lokál no turizmu responsável.
Vizita Rio tono, ponte noefan no zona agríkolá- Agricultura, Infraestrutura no Dezenvolvimentu Lokál Vale Tono sentrál ba agricultura lokál. Vizita Pantai Mahata / Aosnak - Iha rekife besik tasi-ibun iha maré tun, maibé vizibilidade bele varia. Apropriadu no observasaun kosteira.
Vizita Sakato Oe-Cusse. Importante ba edukasaun ambientál, konservasaun, lixo tasi no peska komunitaria.
Vizita Oe-Poto - Géiser no Lama Naroman -Visita ba área geotérmika no dialogu ho komunidade.
Vizita fatin Haleu Kutet-Cutete Área ne'e ba haleu, ai-laran, bee-matan no visita foho. Hodi promove envolvimentu komunitaria no jerasaun rendimentu lokál.
Vizita fatin sira ne'e atu fortifika koordenasaun ho autoridade lokál, hodi identifika potensialidade kultural no turístika ba Kongresu no Feira Ambiente sei akontese iha tinan oin.
Dili Aqait,
Data. 09/08/2026
Media CEIA